Ķermenis — mūsu prāta spogulis
Emociju dziedināšana spēj dziedināt ķermeni.
Einšteins teica: "Viss ir enerģija, un tas ir viss. Saskaņojiet vēlamo realitātes biežumu un jūs nevarat nesaņemt šo realitāti. Citādi nevar būt."
Esot šajā pasaulē, kur tik daudz kārdinājumu ir ārpusē – filmas, veikali, ceļojumi, mājas un mašīnas, drēbes un pasākumi un vēl un vēl, cilvēki ļoti maz pievērš uzmanību tam, kas notiek iekšpusē.
Par laimi, mūsos ir iestrādāts brīnišķīgs mehānisms. Ja mēs paši nepamanām, kas notiek mūsos, ķermenis mums par to ziņo. Un diemžēl tā ir vairumam cilvēku. Mēs sākam patiesi par sevi domāt un pievērst uzmanību tikai tad, kad kaut kas sāp, kaut kas ierobežo mūsu ķermeni vai ir kādi citi simptomi. Un tad parasti cilvēki sāk dusmoties vai baidīties, ka ķermenis kaut ko ir izdarījis ne tā. Ka tagad kaut kas slikts notiks.
Ir arī otra galējība, kad notiek pārlieka fokusēšanās uz ķermeni – nemitīgas sporta aktivitātes, procedūras, skaistuma uzfrišināšanas, mēģinot ķermeni pārveidot vai saglabāt kādā noteiktā stāvoklī. Diemžēl, arī šīs ir tikai ārējās izpausmes. Bez iedziļināšanās sevī.
Ķermenis mums uz zemes ir kā pārvietošanās līdzeklis, kurš ļauj mums nokļūt no vienas vietas uz otru un veikt tam paredzētās lietas. Par to ir jārūpējas – jālej kvalitatīva degviela, jāuztur pienācīgā formā, lai viņš mūs nogādātu tur, kur vēlamies un varam realizēt savas radošās vēlmes. Ja mēs šo pārvietošanās līdzekli nemitīgi pucējam, mums nav laika pārējam. Ja dusmojamies, ka Ferrari vietā mums ir trāpījies Opelis, ciešanas ir garantētas.
Mūsdienu mašīnām ir paneļi, kas signalizē, ja benzīns beigsies, ja kāda gaisma nedeg vai riepām spiediens izmainījies. Līdzīgi ir ar mūsu advancēto ķermeni. Tas arī ir kā liels signālpanelis, kurš mums lieliski parāda, kas un kur mums nav kārtībā. Diemžēl mēs neesam apguvuši šī transprota līdzekļa un paneļa lietošanas instrukciju.
Galvenā vadības pults mums atrodas prātā. Domas un uzskati ir galvenais ķermeņa pārvaldes mehānisms. No tā izriet, kādas emocijas jutīsim, kādu rīcību veiksim un kādas sekas no šīs rīcības piedzīvosim, t.i., kā mūsu prāts šo rīcību novērtēs. No kā radīsies jaunas domas un emocijas. Un tā uz riņķi.
Paldies Dievam (burtiskā nozīmē), viņš mūsos ir ielicis šo gudro mehānismu, lai mēs momentāni pamanām, ja domājam kaut ko, kas nav patiesība.
Par laimi, mūsos ir iestrādāts brīnišķīgs mehānisms. Ja mēs paši nepamanām, kas notiek mūsos, ķermenis mums par to ziņo. Un diemžēl tā ir vairumam cilvēku. Mēs sākam patiesi par sevi domāt un pievērst uzmanību tikai tad, kad kaut kas sāp, kaut kas ierobežo mūsu ķermeni vai ir kādi citi simptomi. Un tad parasti cilvēki sāk dusmoties vai baidīties, ka ķermenis kaut ko ir izdarījis ne tā. Ka tagad kaut kas slikts notiks.
Ir arī otra galējība, kad notiek pārlieka fokusēšanās uz ķermeni – nemitīgas sporta aktivitātes, procedūras, skaistuma uzfrišināšanas, mēģinot ķermeni pārveidot vai saglabāt kādā noteiktā stāvoklī. Diemžēl, arī šīs ir tikai ārējās izpausmes. Bez iedziļināšanās sevī.
Ķermenis mums uz zemes ir kā pārvietošanās līdzeklis, kurš ļauj mums nokļūt no vienas vietas uz otru un veikt tam paredzētās lietas. Par to ir jārūpējas – jālej kvalitatīva degviela, jāuztur pienācīgā formā, lai viņš mūs nogādātu tur, kur vēlamies un varam realizēt savas radošās vēlmes. Ja mēs šo pārvietošanās līdzekli nemitīgi pucējam, mums nav laika pārējam. Ja dusmojamies, ka Ferrari vietā mums ir trāpījies Opelis, ciešanas ir garantētas.
Mūsdienu mašīnām ir paneļi, kas signalizē, ja benzīns beigsies, ja kāda gaisma nedeg vai riepām spiediens izmainījies. Līdzīgi ir ar mūsu advancēto ķermeni. Tas arī ir kā liels signālpanelis, kurš mums lieliski parāda, kas un kur mums nav kārtībā. Diemžēl mēs neesam apguvuši šī transprota līdzekļa un paneļa lietošanas instrukciju.
Galvenā vadības pults mums atrodas prātā. Domas un uzskati ir galvenais ķermeņa pārvaldes mehānisms. No tā izriet, kādas emocijas jutīsim, kādu rīcību veiksim un kādas sekas no šīs rīcības piedzīvosim, t.i., kā mūsu prāts šo rīcību novērtēs. No kā radīsies jaunas domas un emocijas. Un tā uz riņķi.
Paldies Dievam (burtiskā nozīmē), viņš mūsos ir ielicis šo gudro mehānismu, lai mēs momentāni pamanām, ja domājam kaut ko, kas nav patiesība.
Pirmais, ko mēs sajūtam, ir nepatīkamas sajūtas: bailes, dusmas, aizvainojumu, kaunu, vainas sajūtu utt. Ja šādu emociju piedzīvo, tas nozīmē, ka tu savā prātā domā kaut ko, kas nav patiesība un ķermenis tev uzreiz ziņo! Vai nav lieliski? Tik vienkārši!
Ja tu padomā patiesas un mīlestības pilnas domas, ķermenis ir mierīgs, labsajūtā. Viss ir kārtībā! Lampiņas tavā panelī nedeg.
Ja mēs ilgstoši ignorējam šīs sajūtas (piemēram, dusmas slāpējam vai turam aizvainojumu, vai nosodam kādu, nemākam pateikt NĒ, kad patiesi nevēlamies kaut ko, utt.), ķermenim nekas neatliek, kā pielietot jau pamanāmākas metodes – un parādās simptomi. Galvassāpes, miega traucējumi, vēdergaizes, izsitumi, sāpošas locītavas, vai pat lūzumi, vai kādas citas nopietnākas slimības.
Pirmā reakcija šādos gadījumos parasti ir dusmas, izmisums vai bailes. Un mēs aizmirstam/nezinām, ka patiesībā pirmai lietai ir jābūt lielai PATEICĪBAI – par to, ka ķermenis, mūsu uzticamais kalps, kurš to vien dara, kā mēģina mūs saglabāt dzīvus un labā stāvoklī, signalizē mums un vēlas pateikt, ka šādi turpināt vairs nav iespējams. Mēs esam bijuši tik neuzmanīgi savās domās, ka esam radījuši šo simptomu savā ķermenī.
Otrā – PIEŅEMŠANA. Jo ātrāk tu pieņem šo situāciju, kāda tā ir, jo mazāk tērē savu enerģiju pretojoties tai. Pieņemot situāciju, tu savu enerģiju vari sākt virzīt tajā, ko tu vēlies mainīt.
Ja tu padomā patiesas un mīlestības pilnas domas, ķermenis ir mierīgs, labsajūtā. Viss ir kārtībā! Lampiņas tavā panelī nedeg.
Ja mēs ilgstoši ignorējam šīs sajūtas (piemēram, dusmas slāpējam vai turam aizvainojumu, vai nosodam kādu, nemākam pateikt NĒ, kad patiesi nevēlamies kaut ko, utt.), ķermenim nekas neatliek, kā pielietot jau pamanāmākas metodes – un parādās simptomi. Galvassāpes, miega traucējumi, vēdergaizes, izsitumi, sāpošas locītavas, vai pat lūzumi, vai kādas citas nopietnākas slimības.
Pirmā reakcija šādos gadījumos parasti ir dusmas, izmisums vai bailes. Un mēs aizmirstam/nezinām, ka patiesībā pirmai lietai ir jābūt lielai PATEICĪBAI – par to, ka ķermenis, mūsu uzticamais kalps, kurš to vien dara, kā mēģina mūs saglabāt dzīvus un labā stāvoklī, signalizē mums un vēlas pateikt, ka šādi turpināt vairs nav iespējams. Mēs esam bijuši tik neuzmanīgi savās domās, ka esam radījuši šo simptomu savā ķermenī.
Otrā – PIEŅEMŠANA. Jo ātrāk tu pieņem šo situāciju, kāda tā ir, jo mazāk tērē savu enerģiju pretojoties tai. Pieņemot situāciju, tu savu enerģiju vari sākt virzīt tajā, ko tu vēlies mainīt.
Primārais, ar ko ir jāstrādā, lai kaut ko mainītu, ir domas un uzskati. Mainot uzvedību mēs nevaram izmainīt domas. Bet mēs varam mainīt pašas domas. Izmainot domas, automātiski mainīsies arī mūsu rīcība, attieksme.
Mēs varam smaidīt cilvēkam, bet iekšēji domāt par viņu sliktu. Bet, ja mūsu domas ir gaišas, mūsu rīcība būs tāda pati. Mēs nevarēsim nodarīt kaut ko sliktu šim cilvēkam.
Sākotnēji mainīt domas šķiet neiespējamā misija. Vienu domu izmainīji, bet pretī 10 citas domas, kas to visu noliek. Jā, mūsu uzskatiem mēdz būt dziļas saknes. Tās var sakņoties bērnībā, tās var būt ieaugušas dzimtā un vēl tās var nākt arī no kādām neatrisinātām iepriekšējo dzīvju pieredzēm.
Domas iespējams izmainīt, kad mēs izprotam dzīves patiesības. Kad dodam priekšroku MĪLESTĪBAI. Kad spējam ieraudzīt lietu un notikumu patieso dabu. Kad spējam piedot sev un citiem. Kad izprotam, ka mēs visi esam Dieva radīti bērni. Brāļi un māsas. Lai kā mums nepatiktu apkārtējo rīcība, tikai tad, kad pieņemam viņus un viņu rīcību, spējam ieraudzīt situāciju pavisam savādāk un iegūt mieru.
Domas iespējams izmainīt, kad mēs izprotam dzīves patiesības. Kad dodam priekšroku MĪLESTĪBAI. Kad spējam ieraudzīt lietu un notikumu patieso dabu. Kad spējam piedot sev un citiem. Kad izprotam, ka mēs visi esam Dieva radīti bērni. Brāļi un māsas. Lai kā mums nepatiktu apkārtējo rīcība, tikai tad, kad pieņemam viņus un viņu rīcību, spējam ieraudzīt situāciju pavisam savādāk un iegūt mieru.
Pašam to izdarīt nav neiespējami, bet nav vienkārši. Mūsu ego prāta daļa ļoti pretosies tam, jo tas ir pastāvīgā cīņā pret Mīlestību un Radītāju. Pateicoties Ego prāta daļai (nošķirošajai, nosodošajai, bailīgajai, lepnīgajai utt.), mēs esam nonākuši šajā situācijā.
Mēs nevaram atrisināt problēmu tajā līmenī, kurā tā radās. Tikai pakāpjoties augstāk, mēs spējam ieraudzīt spēles laukumu un savu lomu šajā spēlē. Ieraugot notiekošo no cita skatu leņķa, mēs spējam izprast, kāpēc kāds rīkojas tieši tā, kā rīkojas. Līdz ar to arī spējam izdzīvot šo savu sāpi vai baili un atlaist.
Mēs nevaram atrisināt problēmu tajā līmenī, kurā tā radās. Tikai pakāpjoties augstāk, mēs spējam ieraudzīt spēles laukumu un savu lomu šajā spēlē. Ieraugot notiekošo no cita skatu leņķa, mēs spējam izprast, kāpēc kāds rīkojas tieši tā, kā rīkojas. Līdz ar to arī spējam izdzīvot šo savu sāpi vai baili un atlaist.
Ir pieejamas jaunas un jaudīgas tehnikas, kā to izdarīt, lai nav terapijā jāpavada gadi, skatot vienu un to pašu jautājumu. Tagad mēs varam piekļūt problēmas saknei vai jēgai un izprast ļoti ātri, ko tā vēlējās mums pavēstīt. Ja cilvēks ir gatavs un dvēsele vēlas, atbrīvot šo situāciju var ļoti ātri. Vienas vai pāris sesiju laikā.
Kad fiziskā simptoma cēlonis ir ieraudzīts un izprasts, tad ķermenim vairs nav nepieciešams mums par to signalizēt un simptoms pazūd. Tas var atgriezties tikai tad, ja mēs turpinām sevi barot ar destruktīvām domām un rīcībām. Bet parasti, ja esam izpratuši simptoma nozīmi un patiesi to atrisinājuši visus to iemeslus, tad simptomi pazūd uz neatgriešanos.
Kad fiziskā simptoma cēlonis ir ieraudzīts un izprasts, tad ķermenim vairs nav nepieciešams mums par to signalizēt un simptoms pazūd. Tas var atgriezties tikai tad, ja mēs turpinām sevi barot ar destruktīvām domām un rīcībām. Bet parasti, ja esam izpratuši simptoma nozīmi un patiesi to atrisinājuši visus to iemeslus, tad simptomi pazūd uz neatgriešanos.
Gluži kā ķermenis ir prāta spogulis, arī cilvēki un notikumi mums apkārt ir mūsu spoguļi, kuros mēs redzam kādas savas personības šķautnes.
Sāpīgāk spoguļojas parasti tās īpašības, kuras sevī nepieņemam. Un jo vairāk tās mēģinām paslēpt, jo izteiktāk tās pamanām citos. Bet par to vairāk parunāsim kādā citā reizē...
Uzzini vairāk par Emocionalās brīvības tehnikas metodēm un sesijām
Lasi vēl vairāk noderīgu rakstu:
Enerģiju anatomija un tās principi.
Caur enerģētisko testu ķermenis sniedz atbildes.