Kas ir spēcīgāks par bailēm?
Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas mums - cilvēkiem ir jāpārvar, lai baudītu veselību, ir mūsu pašu pretestība emociju sajušanai. Emocijas var būt biedējošas, sāpīgas vai nepatīkamas. Emocijas ir viena no enerģijas formām.
Mums ir kauns vai bailes un mēs nevēlamies sajust savas nepatīkamās emocijas. Dažkārt nākas apjaust, būdami emocionāli distancēti vai pat nežēlīgi, mēs ar savu izturēšanos mēģinām kādu “sodīt”. Tādos brīžos ir dziļāk jāieskatās sevī, savās emocijās un jāizjūt līdzjūtība pret sevi, pat ja esam uzvedušies briesmīgi.
Mēs tik ļoti izvairāmies no savām nepatīkamajām jūtām, ka iemācāmies tās apspiest. Ja emocijas neatbrīvo, tās turpina uzturēt mokošo situāciju un enerģiju ķermenī, ar laiku ļaujot nosprostotai enerģijai pārveidoties fiziskā slimībā. Un tā uz viena enerģētiski neatbrīvota notikuma mēs liekam virsū nākošo, tad nākošo, tad nākošo. Visu laiku skatāmies uz dzīvi caur kādas neizstrādātas traumas prizmu.
Lai dziļi dziedinātu sevi, ir jābūt gataviem ieskatīties bailēs un ļaut šai sajūtai atbrīvoties kā enerģijai. Jā, tā ir pati biedējošā daļa. Mēs baidāmies, ka dusmas, bēdas vai ļaunums, vai kauns būs mūžīgas, un mēs nekad no tiem netiksim vaļā. Bet patiesība ir tāda, ka emocijas ir tikai enerģija, un, ja mēs ieskatāmies notikumā, ar līdzjūtību un mīlestību to atveram, nosprostotā enerģija atbrīvojas.
Mums ir kauns vai bailes un mēs nevēlamies sajust savas nepatīkamās emocijas. Dažkārt nākas apjaust, būdami emocionāli distancēti vai pat nežēlīgi, mēs ar savu izturēšanos mēģinām kādu “sodīt”. Tādos brīžos ir dziļāk jāieskatās sevī, savās emocijās un jāizjūt līdzjūtība pret sevi, pat ja esam uzvedušies briesmīgi.
Mēs tik ļoti izvairāmies no savām nepatīkamajām jūtām, ka iemācāmies tās apspiest. Ja emocijas neatbrīvo, tās turpina uzturēt mokošo situāciju un enerģiju ķermenī, ar laiku ļaujot nosprostotai enerģijai pārveidoties fiziskā slimībā. Un tā uz viena enerģētiski neatbrīvota notikuma mēs liekam virsū nākošo, tad nākošo, tad nākošo. Visu laiku skatāmies uz dzīvi caur kādas neizstrādātas traumas prizmu.
Lai dziļi dziedinātu sevi, ir jābūt gataviem ieskatīties bailēs un ļaut šai sajūtai atbrīvoties kā enerģijai. Jā, tā ir pati biedējošā daļa. Mēs baidāmies, ka dusmas, bēdas vai ļaunums, vai kauns būs mūžīgas, un mēs nekad no tiem netiksim vaļā. Bet patiesība ir tāda, ka emocijas ir tikai enerģija, un, ja mēs ieskatāmies notikumā, ar līdzjūtību un mīlestību to atveram, nosprostotā enerģija atbrīvojas.
Kad šī enerģija atbrīvojas, tā transformējas. Arī emocionālais notikums zaudē savu spēku. Enerģijas ķermenī var līdzsvaroties.
Bailes parasti aizsedz vislielāko spēku un jaudu
Bailes un nepatīkamās sajūtas ir tās, no kurām mēs izvairāmies un bēgam. Jo vairāk bēgam, jo lielākas ir bailes, jo katrā šādā “bīstamā” situācijā, mums rodas domas, kas nostiprina šo pārliecību, ka no bailēm ir jāizvairās. Papildus vēl dažādas sociālās programmas un pieredzes “piemet uguni” baiļu uzkurināšanai. Pēc būtības šādā veidā mēs bailes apaudzējam lielākas ar daudz dažādiem papildus izdomājumiem un “argumentiem”, kas orģināli tur nemaz nebija, tādejādi sev iestāstot, kāpēc ir nepieciešams turpināt baidīties.
Lielākais vairums cilvēku vēlas pārvarēt bailes, bet pēc būtības dara tieši pretējo. Lai pārvarētu bailes, ir jāpagriežas pret tām un burtiski jādodas tajās iekšā. (Šeit nav runa par aklu došanos reāli dzīvībai bīstamā situācijā. Ja bail no intensīvas satiksmes, nav jādodas uz ielas, kur var virsū uzbraukt mašīna. Ja ir bijusi kāda ļoti traumatiska pieredze (piemēram, izvarošana vai spīdzināšana utml.), šajā baiļu situācijā vajadzētu atkārtoti ieskatīties tikai speciālista vadībā).
Lielākais vairums cilvēku vēlas pārvarēt bailes, bet pēc būtības dara tieši pretējo. Lai pārvarētu bailes, ir jāpagriežas pret tām un burtiski jādodas tajās iekšā. (Šeit nav runa par aklu došanos reāli dzīvībai bīstamā situācijā. Ja bail no intensīvas satiksmes, nav jādodas uz ielas, kur var virsū uzbraukt mašīna. Ja ir bijusi kāda ļoti traumatiska pieredze (piemēram, izvarošana vai spīdzināšana utml.), šajā baiļu situācijā vajadzētu atkārtoti ieskatīties tikai speciālista vadībā).
Bailes ir iluzoras. Lai kas kādreiz būtu noticis, mūsu prāts uzbūvē dažādus aizsargmehānismus, lai mūs “pasargātu” pat no attāli līdzīgām situācijām. Tomēr, tas, kas notika toreiz, nenozīmē, ka tas būs vēlreiz jāpārdzīvo. Iespējams, tas bija tik pārsteidzoši, ka mūsu prāts to nespēja noformulēt un ielika plauktiņā “dzīvībai bīstami”. Iespējams, mums pat nav ne jausmas, kāpēc mēs baidāmies no tā, jo tas var būt saistīts ne ar šo dzīvi, bet gan ar dzimtas dalībnieku pieredzi vai kādu no iepriekšējām dzīvēm. Šajā dzīvē mums tiek dota iespēja to piedzīvot, lai tajā patiesi ieskatītos un atbrīvotu.
Kad cilvēki sesijā nolemj satikties ar savām bailēm, dodas tajās iekšā, notiek kaut kas ļoti interesants. Bailes izgaist. Kādam tas notiek ļoti ātri, kādam nedaudz lēnāk, bet bailes pazūd. Kā migla izplēn un viss noskaidrojas. Izdodas ieraudzīt, kādu lomu šīs bailes musu dzīvē spēlē. Paveras iespēja ieraudzīt to, kas ir aiz šīm bailēm. Un tur parasti atklājas ļoti liels spēks un jauda, ko šīs bailes bija aizēnojušas. Iestājas miers un pārliecinātība par savu varēšanu.
Bailes ir pamats pārējām destruktīvajām emocijām (dusmām, aizvainojumam, kaunam, vainas sajūtai u.c.). No bailēm izriet visas pārējās emocijas, atkarībā no konteksta un prāta konstruktiem, iepriekšējās pieredzes, dzimtas uzslāņojumiem, u.c.
Kad cilvēki sesijā nolemj satikties ar savām bailēm, dodas tajās iekšā, notiek kaut kas ļoti interesants. Bailes izgaist. Kādam tas notiek ļoti ātri, kādam nedaudz lēnāk, bet bailes pazūd. Kā migla izplēn un viss noskaidrojas. Izdodas ieraudzīt, kādu lomu šīs bailes musu dzīvē spēlē. Paveras iespēja ieraudzīt to, kas ir aiz šīm bailēm. Un tur parasti atklājas ļoti liels spēks un jauda, ko šīs bailes bija aizēnojušas. Iestājas miers un pārliecinātība par savu varēšanu.
Bailes ir pamats pārējām destruktīvajām emocijām (dusmām, aizvainojumam, kaunam, vainas sajūtai u.c.). No bailēm izriet visas pārējās emocijas, atkarībā no konteksta un prāta konstruktiem, iepriekšējās pieredzes, dzimtas uzslāņojumiem, u.c.
Kas ir spēcīgāks par bailēm?
Mūsu prātā ir tikai 2 pamata stāvokļi. Baiļu stāvoklis un mīlestības stāvoklis. Tie abi ir viens otru izslēdzoši. Nevar baidīties un mīlēt vienlaicīgi. Jūs droši vien teiksiet, ka var. Piemēram, es mīlu savu vīru un es baidos par viņa likteni/dzīvību vai arī baidos viņu pazaudēt. Šajā gadījumā mīlestība ir tverta ļoti šaurā aspektā un tā drīzāk ir pieķeršanās, nevis mīlestība.
Mīlestība ir Dievs, Radītājs, Augstākais, lai kā jūs to sauktu. Un Dievs ir mīlestība. Visaptveroša, absolūta, bez nosacījumiem, vienmēr klātesoša, vienmēr esoša un mūžīga. Kad esam mīlestības stāvoklī, bailes izšķīst. Tās nespēj pastāvēt mīlestībā. Kad esam patiesi mīlošajā sajūtā, mēs varam paļauties, ka katru cilvēku vada viņa dvēseles izvēle. Un, lai kas notiktu viņa dzīvē, tā ir viņa izvēle un mēs varam mīlestībā pieņemt to. Mēs izprotam, ka mēs neesam īslaicīgi un mūsu ķermenis nav tas, kas patiesībā mēs esam.
Bailes, savukārt, ir ego prāta radītas. Tās izvairās no mīlestības visādos veidos, kādi vien tai ienāk prātā. Pat zem vārda “mīlestība” mēģinot paslēpt pieķeršanos, atkarību, izdevīgumu, iluzoras drošības u.c. sajūtas. Ego prāts ir ciešā mērā saistīts ar mūsu fizisko ķermeni un tāpēc tik ļoti baidās to pazaudēt. Jo pazūdot ķermenim, pazūd arī ego prāts.
Bieži ir tā, ka mūsu ikdienā pat sekundes ietvaros mēs varam pārlēkt no viena stāvokļa uz otru. No bailēm uz mīlestību un atkal atpakaļ. Tas notiek tik ātri, ka mums šķiet, ka tie ir kopā. Bet patiesībā nē. Mūsu domas ienāk prātā zibenīgi un tās mainās. No mūsu domām (un no tā, kurai domai noticam), ir atkarīgs, kurā pusē būsim. Mīlestības vai baiļu. Bet mēs nevaram būt abās pusēs vienlaicīgi.
Mums nav jātic katrai domai, kas ienāk mūsu prātā. Jo vairāk būsi vērsts uz iekšu un pamanīsi savas domas, jo vairāk iespēju pamanīt, kas tā ir par domu – mīlestības vai baiļu. Un pats galvenais – tev ir iespēja šīs domas mainīt un izvēlēties baiļu domas vietā kādu mīlestības pilnu domu.
Piemēram: vīrs aizkavējās darbā un nevaru viņu sazvanīt
Mīlestība ir Dievs, Radītājs, Augstākais, lai kā jūs to sauktu. Un Dievs ir mīlestība. Visaptveroša, absolūta, bez nosacījumiem, vienmēr klātesoša, vienmēr esoša un mūžīga. Kad esam mīlestības stāvoklī, bailes izšķīst. Tās nespēj pastāvēt mīlestībā. Kad esam patiesi mīlošajā sajūtā, mēs varam paļauties, ka katru cilvēku vada viņa dvēseles izvēle. Un, lai kas notiktu viņa dzīvē, tā ir viņa izvēle un mēs varam mīlestībā pieņemt to. Mēs izprotam, ka mēs neesam īslaicīgi un mūsu ķermenis nav tas, kas patiesībā mēs esam.
Bailes, savukārt, ir ego prāta radītas. Tās izvairās no mīlestības visādos veidos, kādi vien tai ienāk prātā. Pat zem vārda “mīlestība” mēģinot paslēpt pieķeršanos, atkarību, izdevīgumu, iluzoras drošības u.c. sajūtas. Ego prāts ir ciešā mērā saistīts ar mūsu fizisko ķermeni un tāpēc tik ļoti baidās to pazaudēt. Jo pazūdot ķermenim, pazūd arī ego prāts.
Bieži ir tā, ka mūsu ikdienā pat sekundes ietvaros mēs varam pārlēkt no viena stāvokļa uz otru. No bailēm uz mīlestību un atkal atpakaļ. Tas notiek tik ātri, ka mums šķiet, ka tie ir kopā. Bet patiesībā nē. Mūsu domas ienāk prātā zibenīgi un tās mainās. No mūsu domām (un no tā, kurai domai noticam), ir atkarīgs, kurā pusē būsim. Mīlestības vai baiļu. Bet mēs nevaram būt abās pusēs vienlaicīgi.
Mums nav jātic katrai domai, kas ienāk mūsu prātā. Jo vairāk būsi vērsts uz iekšu un pamanīsi savas domas, jo vairāk iespēju pamanīt, kas tā ir par domu – mīlestības vai baiļu. Un pats galvenais – tev ir iespēja šīs domas mainīt un izvēlēties baiļu domas vietā kādu mīlestības pilnu domu.
Piemēram: vīrs aizkavējās darbā un nevaru viņu sazvanīt
Tavas sajūtas un emocijas ir atkarīgas no domām, kuras ir tavā prātā un kurām tu notici. Baiļpilnas domas ir kā netīrumi un pleķi uz tavas dzīves brillēm. Tie aizēno skatu un izkropļo realitāti. Nevis ar tevi nav kaut kas kārtībā, bet tu skaties uz dzīvi caur netīrām brillēm. Ir vērts šīs brilles notīrīt!
Emocionālās brīvības tehnikas un citas metodes ir lielisks veids, kā to izdarīt, lai ieraudzītu un sajustu pasauli tās īstajā krāšņumā un mīlestībā. Mīlestība vienmēr ir mūsos klātesoša. Mēs vienkārši to nedzirdam tad, kad bailes brēc un tirina mūs. Mīlestība pacietīgi gaida, kad to ieraudzīsim un pievērsīsimies Tai. Mīlestībā iluzorās bailes izzūd. Bet bailes mīlestību nespēj uzveikt. Bailes ir iluzoras, īslaicīgs apmāns. Mīlestība – mūžīga.
Emocionālās brīvības tehnikas un citas metodes ir lielisks veids, kā to izdarīt, lai ieraudzītu un sajustu pasauli tās īstajā krāšņumā un mīlestībā. Mīlestība vienmēr ir mūsos klātesoša. Mēs vienkārši to nedzirdam tad, kad bailes brēc un tirina mūs. Mīlestība pacietīgi gaida, kad to ieraudzīsim un pievērsīsimies Tai. Mīlestībā iluzorās bailes izzūd. Bet bailes mīlestību nespēj uzveikt. Bailes ir iluzoras, īslaicīgs apmāns. Mīlestība – mūžīga.
Uzzini vairāk par Emocionalās brīvības tehnikas metodēm un sesijām
Noderīgi tavai emocionālai un fiziskai veselībai
Caur enerģētisko testu ķermenis sniedz atbildes.
Emociju dziedināšana spēj dziedināt ķermeni.